Jaunmoku pilī apskatāma pils restauratora, mākslinieka Andra Vītola izstāde “Atgriešanās”

No 5. septembra Jaunmoku pils Torņu zālē apskatāma mākslinieka un mēbeļu dizainera Andra Vītola izstāde “Atgriešanās”. Savulaik Andris Vītols ir bijis Jaunmoku pils restaurācijas darbu vadītājs, tādēļ šobrīd iespēja, izstādīt savus darbus Torņa zālē, ir kā simboliska atgriešanās vietā, kur pavadīta nozīmīga daļa no mākslinieka mūža un kur mīt daļa no viņa sirds.

Izstādes autors – mākslinieks un mēbeļu dizaineris Andris Vītols (1951) ir dzimis Sibīrijā, Krasnojarskas apgabalā, mācījies Jelgavā un Rīgā, taču jau daudzus gadus ir talsinieks un aktīvs Talsu mākslas dzīves dalībnieks.

Savulaik bijis Jaunmoku pils restaurācijas vadītājs, Talsu pilsētas galvenais mākslinieks, Talsu Mākslas skolas pedagogs. Dizaina mēbeļu uzņēmuma vadītājs ar 30 gadu pieredzi. 2011. gadā nominēts Latvijas dizaina gada balvai un 2018. gadā nominēts Jāzepa Pīgožņa balvai Latvijas ainavu glezniecībā. Divas reizes ir saņēmis Talsu novada pašvaldības iedibināto Žaņa Sūniņa prēmiju vizuālajā mākslā.

Mākslinieks glezno abstraktas, ekspresīvas kompozīcijas, veido objektus, instalācijas un performances. Izstādēs Latvijā un ārzemēs piedalās kopš 1990. gada.

Izstādē “Atgriešanās” autors, kombinējot dažādus izteiksmes līdzekļus, rosina apmeklētāju iedziļināties, domāt un katram sev pašam uzdot jautājumus- par mūsdienu pasaulē notiekošo un sabiedrības vērtībām.

A. Vītola dzimšanas dienā, 16.septembrī, plkst. 16.00 Jaunmoku pils Torņa zālē notiks tikšanās ar mākslinieku, kuras laikā varēs klausīties viņa iedvesmas stāstos un apskatīt izstādi “Atgriešanās”.

10. oktobrī plkst. 19.00, brīvā atmosfērā notiks Andra Vītola gleznošanas meistarklase “Meistars un ota”. Tas būs kopīgs krāsu lidojums mākslinieka vadībā. Meistarklases cena ir 50 EUR (iekļauts audekls, piederumi un krāsas, kā arī vīna glāze un uzkodas). Iepriekšēja pieteikšanās un rezervācija uz meistarklasi šeit, rakstot uz info@jaunmokupils.lv, vai zvanot pa telefonu 26187442.

Izstāde ir apskatāma katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00 Jaunmoku pils muzeja apmeklējuma ietvaros.

Jaunmoku pilī atklāta izstāde “Dzintara pilieni”

No 19. augusta līdz 31. oktobrim Jaunmoku pils Freimaņa zālē būs iespēja apskatīt Andra Liepiņa privāto dzintara kolekciju izstādē “Dzintara pilieni”. Tā ir veltīta metālmākslinieka un dzintara rotu meistara Ojāra Liepiņa (1937–2017) daiļradei un Latvijas dzintara unikālajai vēsturei.
Latvija ir viena no tām nedaudzajām vietām pasaulē, kur atrodamas bagātīgas dzintara nogulsnes. Dzintars, kas izveidojies pirms aptuveni 40–50 miljoniem gadu, ir fosilizēta koku sveķu forma, kas laika gaitā pārvērtusies par cietu, caurspīdīgu materiālu ar bagātīgām krāsu variācijām, sākot no gaiši zeltainas līdz dziļi sarkanai. Latvijā dzintars ir īpaši novērtēts ne tikai tā skaistuma, bet arī tā vēsturiskās nozīmes dēļ – tas tika izmantots gan rotās, gan tirdzniecībā jau senajos laikos, un tā slavenā Dzintara ceļa vēsture sniedzas gadsimtiem senā pagātnē. Izstāde “Dzintara pilieni” sniedz unikālu iespēju iepazīties ar Andra Liepiņa privāto dzintara kolekciju, kas ir saņemta mantojamā no viņa tēva, Ojāra Liepiņa (1937–2017). Šī izstāde ir īpaša ar to, ka tā atklāj mākslinieka radošo ceļu un viņa ieguldījumu latviešu amatniecības mākslā. Ojārs Liepiņš, dzimis un audzis Madlienā, Vidzemē, no sava tēva, kurš bija kalējs, mantojis interesi par metālkalumiem un rotām. Piecdesmitajos gados viņš pārcēlās uz Rīgu, kur septiņdesmitajos gados apguva lietišķās mākslas prasmes studijā “Kalvis” pie meistara Džema Bodnieka.

1973. gadā Ojārs Liepiņš sāka strādāt “Daiļradē” kā rotkalis, un deviņdesmitajos gados, kad tika atjaunota Amatniecības kamera, viņš ieguva meistara diplomu. Liepiņa darbi tika izstādīti vairākās vadošajās amatnieku izstādēs, kurās viņš guva atzinību un iespēju piedalīties izstādēs arī padomju savienības līmenī. Savu mākslinieka darbību viņš aizsāka Rīgā, bet vēlāk atgriezās un turpināja darbu tēva darbnīcā Madlienā. Ojāra Liepiņa radošais mantojums ir cieši saistīts ar dzintara apstrādi, kas ir svarīga Latvijas kultūras daļa. Trīs viņa radītie darbi ir iekļauti Ogres Vēstures un Mākslas muzeja krājumos, un tagad arī Jaunmoku pilī apmeklētājiem būs iespēja aplūkot viņa daiļradi izstādē “Dzintara pilieni”. Izstāde būs pieejama muzeja darba laikā, un tās apmeklēšanai nepieciešama ieejas biļete.

Atzīmējot Jānim Baltvilkam 80, Jaunmoku pilī apskatāma foto ekspozīcija “Brīvs kā putns gaisā”

Atzīmējot literāta un ornitologa Jāņa Baltvilka 80 gadu jubileju, no 24. jūlija līdz 29.augustam, Jaunmoku pils Torņa zālē apskatāma biedrības “Baltā vilka takas” veidotā foto ekspozīcija “Brīvs kā putns gaisā”.

 Ekspozīcija veidota ar J. Baltvilka dzejas un miniatūru citātiem, kuriem savas fotogrāfijas ir veltījuši fotogrāfi : Baiba Dālberga /Rūjiena/, Armands Majevskis /Rīga/, Ruslans Matrozis /Rīga/, Andris Poišs/Smārde/  un Sandris Rabkevičs /Milzkalne/

Uz mežiem, purviem gribas ļoti,

No neiešanas kājas tirpst.

Varbūt, ka tu to nesaproti,

Uz mežiem, purviem gribas ļoti,

Uz mežiem, kas ir izgreznoti

Ar putniem, kuri čiepst un svirpst.

Uz mežiem , purviem gribas ļoti.

No neiešanas kājas tirpst.

Jānis Baltvilks bija ornitologs un dabas pētnieks, kā arī izcils bērnu dzejnieks. Viņa kā autora arsenālā bija no latviešu un lietuviešu folkloras aizgūtas fonētiskās spēles, visdažādāko skaņu atdarinājumi. Tās atspoguļojās arī viņa skaitāmpantos, alfabēta dzejoļos un mīklās.

J.Baltvilka dzejoļi nes sevī unikālu vēstījumu – dabas vienkāršība , skaidrība un tīrība sasaucas ar bērna dvēseles dzidrumu , kuru saglabājot sevī, mēs varam saglabāt un kopt to morālo šķautni , kas ļauj būt brīviem  cilvēkiem, kas ar saudzību un cieņu izturas pret visu  dzīvo. J.Baltvilks bija padomju varai neērts literāts, kuru VDK vairākkārt mēģināja savervēt un nemitīgi paturēja savā redzeslokā. Jāņa Baltvilka dzeja lasītāju ieved īpašā garīgā telpā, kurā lakoniski un trāpīgi parādīta   saistība starp dabas norisēm , cilvēka vietu dabā un tai raksturīgs ētisks maksimālisms savienojumā ar dabas pētnieka skatījumu savdabību, izteiksmes lakonisms.

J.Baltvilks bijis arī Latvijas Ornitoloģijas Biedrības dibinātājs.

Jaunmoku pilī skatāmas jaunas izstādes “Čošnī deči” un “Sakrālais Tevī un apkārt”

Jaunmoku pilī apskatāmas jaunas izstādes – Ziemeļlatgales austās segas ar izšūtiem ziediem “Čošnī deči” un izstāde “Sakrālais Tevī un apkārt” – vecticībniekiem un pareizticīgajiem piederoši priekšmeti.

Pils Torņu zālē izstādē “Čošnī deči” apskatāmas Ziemeļlatgales austās melnās segas ar izšūtiem, ielasītiem krāsainiem un spilgtiem ziediem jeb kā Latgalē tās sauca – čošnī deči. Segas auda sviru vai trizuļu stellēs, dubultnītīs, velkos liekot trīskārtīgu linu. Audos vienkārtīga vilna. Ziedus izšuva ar krāsainiem vilnas diegiem kātu, bārkšu vai krustdūrienā. Lielākoties šādas segas darināja jaunas meitas un sievas. Segas lika pie sienas, klāja uz gultas. Bēru gadījumā piesedza sienu, kur novietoja zārku. Segas austas laikā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 60. gadiem. Tās aptver Baltinavas, Šķilbēnu un Tilžas pagastus.  Vecākās segas 19./20. gadsimta mijā darinājusi  dzejnieka Ontana Slišāna vecāmāte Šķilbēnu pagasta Zeļču ciemā. Vairums segu nāk no Baltinavas muzeja krājuma, kā arī no Anneles Slišānes privātkolekcijas un Tilžas tautas nama.

Izstāde Jaunmoku pils Freimaņa zālē “Sakrālais Tevī un apkārt” vēsta par latgalieti – katoli un garīgajām dimensijām viņam apkārt. Izstādē apskatāmi katoļiem, staroveriem jeb vecticībniekiem un pareizticīgajiem piederoši priekšmeti, gadsimtiem glabātas vērtības – lūgšanu grāmatas, svētbildes, ikonas un citi garīgās dzīves atribūti. Ticība caurauda latgalieša ikdienu. Krusta zīme un lūgšanas pirms jebkura nozīmīga notikuma, svarīga darba. Svētdienā mērojams ceļš uz baznīcu – dievkalpojumu ar labāko tērpu mugurā. Mājās Dievam atvēlētais stūris pārklāts ar visglītāk darināto sedziņu, svētbildēm, svecēm un ziediem. Dieva dziesmas pie Ziemassvētku galda,  Dvēseļu dienās, kristībās un dziedājumi gandrīz nedēļas garumā katru vakaru par aizgājēja dvēseli. Tik vienkārši, viegli un paļāvīgi Dievam. 13. gadsimtā latgaļu zemēs no Rietumiem ienāca  katoļticība, lai savītos ar vietējo pasaules redzējumu un paliktu cilvēku dzīvēs, ikdienā, mākslā un tradīcijās. Izstādē aplūkojamie priekšmeti turpina pildīt savas funkcijas arī katoļu vidū.  Staroveri, bēgdami no patriarha Nikona reformām (ap 1653. gadu), ieradās ar iedzīvi, ģimenēm un ticību arī Latvijas teritorijā,  ar laiku veidojot vienu no lielākajām vecticībnieku diasporām. Izstādē skatāmi  priekšmeti no Jeļenas Fjodorovas (dzimusi Grozova) privātkolekcijas. Lietoti Viļānu pusē, kur savulaik bija izveidojusies liela vecticībnieku kolonija. Pareizticīgie – nedaudz atvērtāki, bet stingri turējās savā reliģiskajā kopienā, ikdienā vien satiekoties uz ceļa, ielas, tirgū vai iegriežoties pie kāda amata pratēja,  bet citādi katrs gāja uz savu dievnamu, ņēma sievas tikai savas reliģiskās grupas ietvaros. Tāpat mirušos apglabāja katrs savās kapsētās. 18. gadsimtā pareizticība sāka būt iemesls, kura dēļ bija iespējams iegūt tik ļoti kāroto zemi. Ierēdniecība, armija arī veicināja pareizticīgo skaita palielināšanos. Pagastu  centros netālu no katoļu dievnamiem sāka celties arī pareizticīgo baznīcu kupoli. Kristāmkleita, ikonas, garīgā literatūra, eļlas, vīraki, svētītā ūdens trauks, dievlūdzēju galvas segas nāk no M. Prokofjevas ģimenes, kuras saknes ir Balvu novadā.

Izstāžu “Čošnī deči” un “Sakrālais Tevī un apkārt” apskate būs pieejama pils muzeja apmeklējuma ietvaros katru dienu līdz augusta vidum no plkst. 9.00 līdz 19.00.

Jaunmoku pilī skatāma muzeja krājumu jaunieguvumu izstāde – “Medību munīcija”

Izstādē “Medību munīcija” Jaunmoku pils 2. stāvā apskatāmi 35 ar medībām saistīti priekšmeti.

Izstādītie priekšmeti, kurus šī gada sākumā dāvināja novadnieks Jānis Brizga, lietoti Tumes pagastā laikā no 1960. līdz 1990. gadiem. To vidū ir pulvera stampas, šaujampulvera kārbas, pulvera iegrābjamie kausiņi, svariņi pulvera svēršanai, kā arī virkne atsvariņu precīza pulvera daudzuma noteikšanai.

Savulaik mednieks pats ieguldīja lielu darbu, lai sagatavotu patronas. Šī uzdevuma veikšanai izmantoja voiloka gabaliņu izspiedējus, patronu valcējamos un preses noteikta kalibra bisei, lodes, skrotis, prapjus, caurulītes un citus priekšmetus. Ar kalibratoru kalibrēja izmēru patronai  un nogludināja čaulu. No mednieka tas prasīja zināšanas, prasmi un lielu pieredzi, jo citādi medības varēja nebūt arī pietiekami veiksmīgas.

Ieejas maksa muzejā:

  • pieaugušajiem EUR 5.00
  • skolēniem, pensionāriem, mežsaimniecības studentiem EUR 3.00;
  • personām ar invaliditāti:  II, III grupa EUR 3.00;
  • Ģimenēm (2 pieaug. +1 skol., 2 pieaug. + 2 skol., 1 pieaug. +3 skol.) EUR 12.00

Latvijas Goda ģimenes apliecības “3+ Ģimenes karte” īpašniekiem, LT (Šeimos kortelė) vai EST (Perekaart) ģimenes kartes īpašniekiem tiks piemērota 20% atlaide ieejas maksai. Iegādājoties biļeti e-veikalā (Lai piemērotu “3+ Ģimenes karte” īpašnieku atlaidi, nākamajā solī  ievadiet atlaižu kods:  3+KARTE), ierodoties būs jāuzrāda derīga ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”, Šeimos kortelė vai Perekaart. 

Bezmaksas muzeja un teritorijas apmeklējum ( uzrādot statusu apliecinošu dokumentu):  

  • bērniem līdz septiņu gadu vecumam;
  • personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I grupas invaliditāti un vienai personai, kas pavada viņu;
  • krīzes centra un internātskolas audzēkņiem, kā arī bērniem, kas ievietoti sociālās rehabilitācijas centrā, un pavadošajām personām (viens pedagogs vai viena persona uz 10 bērniem vai audzēkņiem);
  • grupu vadītājiem (2 personām), ja grupā 15 un vairāk cilvēku; 
  • Latvijas muzeju darbiniekiem un ICOM biedriem.

Biļetes iegādājamas Jaunmoku pils mājas lapā vai Informācijas centra kasē. 

Jaunmoku pilī skatāma Latvijas medību trofeju izstāde “Jaunmokas 2024”

Jaunmoku pils Kolonnu zālē no 13. aprīļa līdz 18. maijam skatāma Latvijas medību trofeju izstāde “Jaunmokas 2024”, kurā izstādītas 66 zelta medaļai atbilstošas staltbriežu trofejas, galvaskausi, izbāzeņi un citi eksponāti.  

Izstādē skatāmas vairāk nekā 500 trofejas – visvairāk pārstāvēti staltbriežu ragi. Apskatāmi arī aļņu un stirnāžu ragi, meža kuiļu ilkņi, bebru un plēsēju galvaskausi, mežacūku, stirnu, zaķu, āpšu, putnu un citi izbāzeņi. Izstādē var apskatīt arī dabas fotogrāfa Andra Eglīša un Ivara Freimaņa fotogrāfijas, kurās redzami dzīvnieki to dabiskajā vidē.  

Pirms izstādes atklāšanas notikusi trofeju vērtēšana. Trofejas, kuras sasniedz noteiktu punktu skaitu vērtējumā, iegūst medaļas. Izstādē var apskatīt 66 zelta medaļai atbilstošas staltbriežu trofejas, 12 zelta medaļai atbilstošas stirnu trofejas, 11 zelta medaļai atbilstoši ilkņi un 7 sudraba medaļai atbilstošas aļņu ragu trofejas.  

Valsts mēroga Latvijas medību trofeju izstāde tiek rīkota reizi 3 gados un tradicionāli tā norisinās Jaunmoku pils Kolonnu zālē. Izstādē piedalās mednieki no visas Latvijas ar Latvijas savvaļā 2021./2022.; 2022./2023. un 2023./2024. gada medību sezonās iegūtām medību trofejām.  

Izstāde tiek rīkota, lai informētu un izglītotu sabiedrību par medībām kā ekoloģiski un saimnieciski nepieciešanu nodarbošanos savvaļas medījamo dzīvnieku populāciju skaita regulēšanai. Tāpat izstāde ļauj iegūt un apkopot datus par Latvijas medījamo dzīvnieku populāciju kvalitāti. Vienlaikus šī ir iespēja popularizēt selektīvas medības kā paņēmienu augstvērtīgu medību trofeju iegūšanai. 

 Paralēli iespējams apmeklēt arī Jaunmoku pils muzeju, kurā apskatāmas vairākas jaunas izstādes – monētu un naudas zīmju kolekcija “Maksā ragā”, ornitoloģes un fotogrāfes Ēvas Krēslas izstāde “Ar un par putniem”, mākslinieces Anda_abstract gleznu izstāde “BŪT MEŽĀ”, kā arī medību piederumu izstāde. 

Trofeju izstādi var apskatīt katru dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00. Ieejas biļetes pieejamas www.jaunmokupils.lv un Jaunmoku pils Informācijas centrā. 

Medību trofeju izsādes ieejas maksa pieaugušajiem 5 EUR; skolēniem, pensionāriem, II un III grupas invalīdiem 2 EUR; ģimenei (2+2, 1+3) 10 EUR.  Biļetes var iegādāties šeit

Jaunmoku pils muzeja apmeklējuma un Latvijas medību trofeju izstādes “Jaunmokas 2024” ieejas maksa pieaugušajiem 8 EUR; skolēniem, pensionāriem, II un III grupas invalīdiem 4 EUR; ģimenei (2+2, 1+3) 18 EUR.  Biļetes var iegādāties šeit

 Bezmaksas ieejas biļete pirmsskolas vecuma bērniem, I grupas invalīdiem un personām, kurām piemērota bezmaksas ieeja Jaunmoku pils muzejā.  

Tiekamies Jaunmoku pilī!  

Jaunmoku pilī skatāma monētu un naudas zīmju kolekcija “Maksā ragā”

Jaunmoku pils Freimaņa zālē apskatāma izstāde “Maksā ragā”, kuras kolekcijā nozīmīgu daļu veido monētas un naudas zīmes, kuras bijušas apgrozībā Latvijas teritorijā.

Izstādē apskatāmas vara, sudraba sakausējuma un sudraba monētas, kā arī valsts kredītbiļetes jeb papīra nauda (kopā 57 vienības). Tā izlaista laikā no 1875. gada līdz 1913. gadam Krievijā un aptver Aleksandra II (1855-1881), Aleksandra III (1881-1894) un Nikolaja II (1894-1917) laiku. Pastāvējusi Latvijas teritorijā kā maksāšanas līdzeklis 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā.

Interesanti, ka 19. gadsimta sākumā Krievijā no lielo sudraba monētu aversa pazuda valdnieku portrets, bet 19. gadsimta beigās atkal atgriezās. Sīko sudraba monētu veids sevišķi nemainījās līdz pat 1917. gadam. Vara monētām notika regulāras svara izmaiņas.

1839. līdz 1943. gadā Krievijas finanšu ministrs Jegors Kankrins realizēja naudas reformu un pirmo papīra naudu nomainīja valsts kredīta biļetes ar fiksētu sudraba un zelta ekvivalentu. Ar dažādu dizainu tās emitēja līdz 1918. gadam.

19. gadsimta 90. gados realizētā reforma paredzēja brīvu papīrnaudas apmaiņu pret zelta monētām.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Kuldīgas novada muzeju. Tā apskatāma muzeja apmeklējuma ietvaros līdz jūnija sākumam un ir iekļauta muzeja ieejas biļetē.

Tiekamies Jaunmoku pilī!

Jaunmoku pilī skatāma fotogrāfes Ēvas Krēslas izstāde “Ar un par putniem”

Jaunmoku pils Torņu zālē skatāma ornitoloģes un putnu fotogrāfes Ēvas Krēslas radītā foto izstāde “Ar un par putniem”. Personālizstādes darbi ir emocionāli piesātināti, ar neierastu fotogrāfa skatu tverti putnu dzīves foto mirkļi, kuri ļauj izjust īpašu gandarījumu par spēju ne tikai redzēt, bet arī ieraudzīt.

Foto izstādē apskatāmi dažādi Latvijas putni, kā, piemēram, mājas strazds, meža pīle, lielais baltais gārnis, parastais šņibītis, lielā gaura, ziemeļu gulbis un citi. Katrai izstādes fotogrāfijai ir īpaši piemeklēts Imanta Ziedoņa citāts un pievienots QR kods, caur kuru var uzzināt sīkāku informāciju par katru attēlā redzamo putnu.

Ēvas Krēslas interese par fotografēšanas pamatiem un ornitoloģiju aizsākusies 2016. gadā. Ar fotostudijas “Aspazija” tā laika vadītāja Andra Sīmaņa svētību, Ēva tika uzņemta foto studijā. Fotografēšanas pieredze gūta plenēros,  vairāk nekā 10 kopīgās  fotostudijas “Aspazija” biedru izstādēs gan Latvijā, gan aiz tās robežām – Baltkrievijā,  Vitebskas pilsētas muzejā un  Mihaila Savicka mākslas galerijā Minskā, gan piedaloties  I un II Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles Marīna’2017 un Marīna’2019 ietvaros  Jūrmalas fotostudijas “Aspazija”  rīkotajās. Ēva Krēsla ir jūrmalniece vairākās paaudzēs, kura nu jau 38 gadus strādā par pedagogu pirmsskolā “Taurenītis”. 

2016. gadā fotogrāfes autordarbs “Kā atvērta grāmata…” ieguva 1. vietu  Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes rīkotajā fotokonkursā “Mana Jūrmala” un tika publicēts 2017. gada kalendārā “Mana Jūrmala”, kā arī 2018. gadā tika iegūta 1. vieta  Latvijas Ornitoloģijas biedrības fotokonkursā “100 putnu sugas Latvijas simtgadei”. 

Izstādes kurators – fotomākslinieks Valters Poļakovs. Tā apskatāma pils muzeja apmeklējuma ietvaros katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00. Ieejas maksa pēc muzeja cenrāža.

Uz tikšanos Jaunmoku pilī!   

Jaunmoku pilī atklās mākslinieces Anda_abstract gleznu izstādi “BŪT MEŽĀ Jaunmoku pilī”

Š.g. 2. martā plkst. 14:00 Jaunmoku pilī atklās mākslinieces, abstraktā ekspresionisma pārstāves Anda_abstract gleznu izstādi “BŪT MEŽĀ Jaunmoku pilī” – par skaistajiem Latvijas mežiem un unikālo Jaunmoku pili. Izstādes atklāšanas pasākumā būs tikšanās ar pašu mākslinieci un muzikāli priekšnesumi par meža tēmu Jura Patrika izpildījumā.

Mākslinieces Anda_abstract izstādes galvenā tēma – BŪT MEŽĀ un Jaunmoku pils – sena atpūtas un medību pils ar plašu teritoriju, greznu rožu dārzu un visapkārt mežu ieskauta. Jaunmoku pilī, kurā ir apvienotas negotiskā stila formas ar jūgendstila elementiem atrodas arī meža ekspozīcija, kurā var iepazīt Latvijas mežu bagātīgo valstību.

“Mežs man ir īpaša vieta, mana baznīca, kur smeļos spēku un iedvesmu,” tā saka pati māksliniece Anda_abstract par mežu.

Jaunmoku pilij Anda_abstract ir uzgleznojusi īpašu lielformāta darbu “Pils mežā”, kur savā abstraktajā manierē māksliniece attēlojusi grezno Jaunmoku pili ar ziedošajiem rožu krūmiem un mežu visapkārt. Darbā “Pils mežā” ir izmantotas akrila krāsas un zelts dažādās klāšanas tehnikās, kombinējot zilās, violetās, zaļās un baltās krāsas vairākos slāņos, lai atainotu Jaunmoku pils skaisto neogotikas un jūgendstila arhitektūru.

“Gleznojot Jaunmoku pili ar tās daudzajiem tornīšiem, košo daktiņu jumtu un ainavisko apkārtni, ar spilgtajiem krāsu toņiem atspoguļoju tās izsmalcināto arhitektūru un interjera noskaņu,” –  tā māksliniece Anda_abstract saka par savu radīto lielformātu.

Anda_abstract “Būt Mežā Jaunmoku pilī” izstādes atklāšanā 2. martā plkst.14:00 būs iespēja pirmoreiz apskatīt Jaunmoku pilij veltīto lielformāta darbu “Pils mežā”, kā arī baudīt īpašus muzikālus priekšnesumus jaunā mūziķa un komponista –  Jura Patrika izpildījumā uz džambas par meža tēmu. Būs klausāms arī pirmatskaņojums J. Patrika sakomponētajam perkusiju skaņdarbam “Meža elpa”.

Izstādes norises laikā Jaunmoku pilī notiks meistarklase, kuru vadīs pati māksliniece, – tā ir lieliska iespēja ieskatīties abstraktās mākslas pasaulē un gūt radošu iedvesmu līdzdarbojoties. Informācija par meistarklašu datumiem būs pieejama Jaunmoku pils mājas lapā un sociālajos kontos.

Anda_abstract meža un dabas tēmai ir radījusi virkni dažādu darbu, kā “Tavs Mežs”,  “Sapņu mežs”, “ Zaļais Mežs”, “Pazust pļavā”, “ Zelta Smilgas”, “Vasara”, “Zāle aug” un daudzus citus un gleznas no sērijas Oāze. Visi mākslinieces darbi apskatāmi www.digitalartjump.com mājas lapā.

Izstāde “BŪT MEŽĀ Jaunmoku pilī” būs apskatāma no 25. februāra līdz 28. aprīlim!

Izstāde apskatāma muzeja darba laikā, katru dienu no 9:00 – 17:00. Ieejas maksa: pēc muzeja cenrāža.

Jaunmoku pilī skatāma mākslinieces Vitas Vieses gleznu izstāde “Ziedēšanas maģija”

Jaunmoku pils Torņu zālē apskatāma mākslinieces Vitas Vieses gleznu izstāde “Ziedēšanas maģija”, kura atspoguļo mākslinieces aizrautību ar ziedu gleznošanu, apbrīnojot to noslēpumainību un izceļot to skaistumu.

“Ziedu gleznošana ir mana meditācija, saruna pašai ar sevi,” atzīstas māksliniece. Mākslinieci iedvesmo arī pilsētas ainavas un dabas skati, kuri tverti ceļojuma iespaidos vai vienkārši pastaigājoties, tomēr ziedi uzrunā visvairāk, – to smalkās formas un sulīgās krāsas, kā arī reibinošās smaržas. Šīs savas sajūtas māksliniece mēģina nodot ar savām gleznām.

Vitas Vieses gleznas izstādītas personālizstādēs pop-up izstādē Kinki, Rīgā (2019), galerijā Ceturtā Priede (2021), Krāslavas bibliotēkā (2022), Zaķumuižas bibliotēkā (2022), Jelgavas pilī (2023), ART RC Galery (2023) un izstādēs ar citiem māksliniekiem Galerijā “Zīmulis un Ota”, Wings of Riga 2022, Marina 2023 un ART RIGA FAIR 2023 WINTER.

Izstādes apskate pils muzeja apmeklējuma ietvaros katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Pieraksties un uzzini par jaunumiem pirmais!

Grozs
  • No products in the cart.
× Jums ir jautājumi?