Kategorija: Izstāde

Līdz 7. maijam pils Meža muzejā būs iespēja apskatīt bērnu radošuma burvību izstādē “Lakstīgalas dziesma Ukrainai”.

Izstāde piedāvā aplūkot 85 darbus, ko veidojuši jaunie mākslinieki no dažādām pirmsskolas izglītības iestādēm Tukuma novadā.

Zīmējumu izstāde veidota atsaucoties uz 2023. gada Latvijas Ornitoloģijas biedrības organizēto zīmējumu konkursu. Jauno mākslinieku darbu iedvesma – lakstīgala. Skaists un melodisks putns, kurš kā reiz ir izraudzīts par 2023. gada putnu.

Nereti zīmējumiem tiek izvēlēti koši un krāsaini putni, taču liekot akcentu uz pelēko lakstīgalu uzmanība tiek pievērsta putnu dziesmām un faktam, ka šo putnu populācija strauji samazinās. 

Lakstīgalu sauc arī par Ukrainas putnu. Bērnu zīmējumos putns simbolizē cerības un solidaritāti ar Ukrainas tautu.

Savukārt 29. aprīlī plkst. 11:00 aicinām pievienoties kopābūšanai ar jaunajiem māksliniekiem, viņu vecākiem un apņēmīgajiem skolotājiem Jaunmoku pils Kolonnu zālē. 

Ieeja izstādē pēc muzeja cenrāža. 

Kultūras centra “Iļģuciems” Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” keramikas izstāde “Koks. Koki. Mežs”, kas šogad svin savu 30. gadu jubileju. 

Ikdienā viņi veido dažādus keramikas izstrādājumus –  krūzes, šķīvjus, bļodas, vāzes, gaismekļus un daudz ko citu. Šajā izstādē apdedzinātās keramikas dažādo krāsu glazūrās un formās atspoguļojas abstrahējusies Latvijas daba un tās daudzveidība: piemēram, putni, ogas, sēnes, un pat stirnas.

Studijas dalībniece Ilze Lase: “Studijā darbs ar mālu ir brīdis, kad varu ieklausīties sevī, meklēt un izprast savas noskaņas un sajūtas.”

Ieejas maksa: Pēc pils muzeja cenrāža. 

Visu ugunsnedrošo periodu, pils 2. stāvā būs apskatāma izstāde “Uguns mežā”, ko veido meža apsaimniekošanas ekspozīcijas muzeja krājuma  2022. gada jaunieguvumi. 

Pavasaris un vasara jau izsenis mežā bija ugunsnedrošais periods un šajā sezonā ugunsbīstamības jautājumi tiek īpaši aktualizēti. Vēl nesenā pagātnē, uguns novērošanas torņos, mežsaimniecības darbinieki ar  aprīli  organizēja pastāvīgas dežūras.  

Tūlītēja informācija par sadūmojumiem vai uguni meža nogabalā garantēja pēc iespējas ātrāku ugunsgrēka lokalizēšanu un ierobežošanu. Ziņošanai izmantoja rācijas un telefonu. Izstādē apskatāmie priekšmeti ļaus iztēloties, kā izskatījās meža dzēsējs ar vēdekli uguns slāpēšanai, ķiveri, zābakiem un smago ekipējumu. Apmeklētāji varēs pārlasīt to, kas tika rakstīts novērošanas torņa dežūru burtnīcās, mežsaimniecības dokumentos un uzzināt kā tika ārstētas mazās traumas, kas gūtas turpat mežā. 

Izstādē aplūkojamie priekšmeti ir daļa no Lailas Lagzdiņas (Kuldīgas novads) dāvinājuma (kopā 57 vienības). Vairums no izstādē redzamajiem eksponātiem ir padomju laika un atjaunotās Latvijas 1990. gadu un 2000. gadu sākuma priekšmeti. Ietverot – iespieddarbus par meža apsaimniekošanu, ražības paaugstināšanu un meža aizsardzību pret uguni, kaitēkļiem un slimībām, kā arī mežsaimniecības dokumentus.

Izstāde apskatāma no 13. marta līdz ugunsnedrošā perioda beigām. 

Ieejas maksa: Pēc pils muzeja cenrāža. 

No 14. janvāra līdz 3.martam Jaunmoku pils aicina apmeklētājus Torņa zālē apskatīt Ata Luguza purva ainavu galeriju un kūdras skulptūras, kā arī Viestura Serdāna (Valguma Pasaule) foto darbus. 

“Purva ainava allaž ir saistījusi manu uzmanību. Vecmāmiņu un kinofilmu stāsti par briesmīgo purvu mani darīja piesardzīgu. Tomēr aerofoto kartēs redzētā purva ezeriņu ainava ļoti vilināja. Pirmo reizi tos izpētīt devos kopā ar LLU Meža fakultātes purva pētnieku Aigaru Indriksonu 2010. gadā Cenas tīrelī. Vēlāk Lielajā Ķemeru tīrelī radās ideja, ka purva ezeros varētu braukt ar laivu. Savukārt ziemā organizēt pārgājienus ar sniega kurpēm.” – atceras A. Luguzs.

Mākslinieks atklāj interesantu faktu – ar kājām un laivu purvā ir mēroti vairāki simti kilometru, no kuriem pāris ir veikti arī peldus. No pārgājieniem A.Luguzam ir sakrātas daudz purva ainavu bildes, dažas no kurām interesenti varēs apskatīt šajā izstādē. Piemēram, mākslas foto no saullēkta pārgājieniem Lielajā Ķemeru tīrelī, Cenas tīreļa centrālās daļas. Šis aerofoto atgādina milzīgu raseni, kura ainavas izpildījumā ir 50 000 reižu lielāka par šo kukaiņēdājaugu dabā.

Savukārt izstādē iekļautie Viestura Serdāna (Valguma Pasaule) foto darbi uzņemti lidojumā ar gaisa balonu pāri Lielajam Ķemeru tīrelim.

Pils apmeklētājiem būs iespēja aplūkot arī vairākas A. Luguza kūdras skulptūras, kuru materiāls tiek iegūts apmēram 3 metru dziļumā. 

A. Luguzs stāsta, ka ar sausu, cietu kūdru ir līdzīgi strādāt kā ar koku, tikai tas padodas ātrāk. Kokgriešanu apguvis bērnībā Valkas mākslas skolā un vēlāk Rīgas Amatniecības vidusskolā.

Viena no mākslinieka lielajām kūdras skulptūrām – ola – pagājušā gada septembra sākumā tika izstādīta Oslo Dizaina izstādē (Oslo Design Fair 2022). 

“Ola ir tik liela, ka tās caurmērā atspoguļojas 500 gadu purva vēstures. Savukārt kūdras skulptūru bioloģiskais vecums ir apmēram 2000 līdz 4000 gadu, kad Ēģiptē vēl valdīja faraonu laiki. Tas mākslas darbiem piedod antīku vērtību.“ – stāsta A. Luguzs.

Izstāde apskatāma muzeja darba laikā, katru dienu no 9.00 līdz 17.00.

Ieejas maksa: pēc muzeja cenrāža, apmeklējuma ietvaros. 

Izstādē Jaunmoku pilī varēs apskatīt 96 zvaniņus no Ludmilas Merkulovas privātās – 7000 zvanu lielās kolekcijas.

Ziemassvētku ieskandināšanas brīvdienās, 10. decembrī plkst. 15.15. apmeklētāji tiek aicināti uz Izstādes ,,Zvaniem skanot!” atklāšanu. Pils Freimaņa zālē tā būs skatāma līdz 31.martam.

Ludmila Merkulova no Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Lipuškiem ir lielākās zvanu kolekcijas īpašniece Latvijā. Pati viņa atzīst, ka 7000 zvanu ir redzami viņas mājās Lipuškos, bet vismaz vairāki tūkstoši stāv neizpakoti kastēs. Zvanu kolekcionēšana aizsākusies pirms apmēram četrpadsmit gadiem Lielbritānijā. Pirmo zvanu uzdāvināja pašas bērni. Tā pamazām auga gan interese, gan zināšanas par zvaniem, to vēsturi un ražotājiem. Pakāpeniski Ludmila izprata arī izsoļu darbības principus, jo zvaniņus lielākoties iegādājās izsolēs, kā arī veikaliņos un krāmu tirdziņos Lielbritānijā. Daudzi zvaniņi nāk no Amerikas un citām valstīm. Katram zvanam ir savs stāsts.

Izstādē būs iespēja apskatīt Ziemassvētku putnu – Kanādas kardinālu, zvanu – vīna kausu no Bohēmijas stikla, zvanu sievietes formā no kolekcionāru vidū ļoti iemīļotās, Kanādas gada mākslinieces Lenas Liu kolekcijas.

Materiālu, formu, krāsu un pielietojuma dažādība raksturo izstādē redzamos zvaniņus. Porcelāna, metāla, māla, sudraba, Bohēmijas stikla zvani. Būs iespēja apskatīt un iepazīt dažādus zvanu veidus – saziņas, galda, suvenīru, ganību zvani, kas nereti ir dekoratīvi interjera priekšmeti ar funkcionālu nozīmi.

Kolekcijā ietilpst arī tematiskie zvaniņi, piemēram zvaniņi ar ziediem no karaliskā botāniskā dārza Lielbritānijā, kas nedaudz atgādina jūgendstila laiku un sasaucas ar Jaunmoku pils salona interjeru. Zvaniņi ar putniem, dzīvnieku mazuļiem vēsta par Amerikas mežiem, bet klusībā aizvij domas uz Meža muzeju turpat pils otrajā stāvā.

Izstāde Jaunmoku pilī apskatāma no 2022. gada 27. novembra līdz 2023. gada 31. martam.

Ieejas maksa: pēc muzeja cenrāža. Izstādes atklāšana pasākuma ietvaros 10.12. pl. 15.15, bezmaksas.

No 6. oktobra līdz 8. janvārim Jaunmoku pils Torņa zālē un meža ekspozīcijā ir apskatāma izstāde “JO DZIĻĀK MEŽĀ”, kurā ir skatāmi 20. gadsimta otrās puses darbi no Tukuma muzeja mākslas kolekcijas un Jaunmoku pils muzeja krājuma.

Daba visos laikos māksliniekiem ir bijusi neizsmeļamas iedvesmas avots. Arī mežs. Izstādē skatāmajos Tukuma muzeja mākslas kolekcijas darbos meža skaistums un daudzveidība atklājas ne vien vasaras zaļumā, bet arī rudens zeltā un ziemas salā. Māksliniekus aizrauj ne vien noskaņām bagāto Latvijas dabas ainavu gleznošana, bet arī cilvēka darba process saskarē ar mežu – koku ciršana, baļķu vešana, pludināšana, zāģēšana un malkas skaldīšana

Līdzās mežu tēmai veltītiem poētiskiem dabas gleznojumiem Viļa Valdmaņa, Kārļa Meira, Artura Dubura, Toma Šlisera darbos, grafikās mākslinieku uzmanību saista meža darbu dinamika un izteiksmīgas, spēcīgas kompozīcijas, kā tas redzams Leonīda Āriņa, Eiženijas Henišas un Voldemāra Valdmaņa linogriezumos un tušas zīmējumos.

Un, protams, neiztrūkstoša un ļoti svarīga ar mežu saistītā tēma – pilni grozi sēnēm.

Jaunmoku pils muzeja krājuma gleznu kolekcija nav īpaši plaša, bet visa ir saistīta ar mežu tēmu – meža darbi, dzīvnieki un mežaudzes dažādos gadalaikos. Autoru vidū tādi pazīstami mākslinieki kā Aleksandrs Zviedris, Raimonds Ginters, Ernests Meļķis, akvareliste Malda Muižule. Īpaši jāuzsver Jaunmoku muižas bijušā īpašnieka Valtera fon Ungerna-Šternberga zīmējums.

Izstāde ir apskatāma no š.g. 6.oktobra līdz 2022.gada 8.janvārim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00 Jaunmoku pils Torņa zālē un meža ekspozīcijā.

No 29. septembra līdz 30. novembrim Jaunmoku pils tornī ir apskatāma gaisa balonu kuģošanas pioniera un fotogrāfa Gunāra Dukštes aerofotogrāfiju izstāde “Lidojumā”. Izstādē izvietoti viņa fiksēti foto attēli ar Jaunmoku pils tuvākas un tālākas apkārtnes dabas skatiem.

Gunārs Dukšte par savām fotogrāfijām saka, ka tās nav ierastās Latvijas dabas ainavas. “Vairums attēlu atšķiras no tradicionālajām aerofotogrāfijām un to kolekcijām. Necentieties atrast bildes ar klasiskām pastkaršu ainavām, tūristu iecienītiem un vēsturiskiem objektiem! Tās būs manas sajūtas un bikli pieskārieni Latvijai. Mazas glezniņas!” – tā autors.

Gunārs Dukšte ir Latvijas gaisa kuģošanas pionieris un gaisa balona pilots-kapteinis ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi lidošanā ar gaisa baloniem. Viņam pieder vairāki Latvijas rekordi lidojumos dažādās kategorijās – gan augstumā, gan tālumā un ilgumā. Daudzus gadus līdzās katra lidojuma precīziem tehniskajiem pierakstiem ir krājušās arī vizuālās piezīmes – fotogrāfijas no putna lidojuma.

No 29. septembra aicinām apskatīt izstādi “Lidojumā”  20 m augstajā Jaunmoku pils tornī katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00.