Kategorija: Izstāde

No 13. decembra līdz 23. janvārim Jaunmoku pils viesiem būs unikāla iespēja piedzīvot Latvijas stikla mākslas izcilību – apmeklēt izstādi “Līvāni = stikls”, kur neliela ekspozīcija ir skatāma Jaunmoku pils Freimaņa zālē. Izstāde piedāvā izcilus darbus no Līvānu stikla un amatniecības centra, kuru radījis ilggadējais stikla pūšanas meistars Aleksandrs Logvins ar mācekļiem.

Līvāni ir stikla pūšanas tradīciju glabātāji un turpinātāji. Kad piemin Līvānus, daudziem tie asociējas ar stiklu, jo Līvānu stikla un amatniecības centrā atrodas Baltijas lielākā stikla kolekcija un darbojas stikla pūšanas darbnīca. Kopš 2016. gada Aleksandrs Logvins sākotnēji ar Valēriju Veisu, bet šobrīd ar viņa mācekli Ivaru Āboltiņu LSAC stikla pūšans darbnīcā rada jaunus stikla darbus, izmantojot gan tradicionālās, gan senās Venēcijas tehnikas, piemēram, “murrini” un “rotičelli”tehniku.

Izstādes ietvaros Jaunmoku pilī ir iespējams aplūkot Logvina izstāžu kolekcijas darbus, kas atspoguļo viņa meistara ceļu no vienkāršiem ikdienas traukiem līdz sarežģītām stikla izstrādājumiem. Par savu misiju Aleksandrs saka: “Es vēlos, lai cilvēki manus darbus lieto ikdienā, nevis novieto plauktā un aizmirst.”

LSAC darbnīca kļuvusi par ievērojamu tūrisma galamērķi Latgalē, kur Aleksandra Logvina un viņa mācekļu radītie stikla darbi priecē apmeklētājus ne tikai no  Latvijas, bet arī ārvalstīm. Šīs darbnīcas unikālā stikla pūšanas tradīcija 2020. gadā tika iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.

Jaunmoku pils viesiem izstāde “Līvāni=Stikls” ir izcila iespēja atklāt Līvānu stikla kultūras gaišumu un mirdzumu Jaunmoku pils muzeja apmeklējuma ietvaros, no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 10.00 – 18.00.

No 17. oktobra līdz 22. novembrim Jaunmoku pils Meža muzeja ekspozīcijā ir apskatāma mākslinieces Aijas Bley asamblāžas tehnikā veidotā darbu sērija “Ne putni ne zvēri”. Tajā abstrakti zvēru un putnu tēli radīti no jūras izskalotām lietām.

Šādu mākslu dēvē par “driftwood art”, kas ir populāra piejūras tautās. Senajās kultūrās šādi tēli tika izmantoti dziednieciskos rituālos un aizsardzībai pret ļaunajiem gariem.Veidojot šos darbus, Aija atgriezās pie dabas pirmavotiem, veicot rituālas pastaigas gar jūru. Šajā procesā tēli apzināti netiek veidoti, bet tie “rodas paši”, kur mākslinieks ir starpnieks starp dabas enerģiju un skatītāju. Izstādē ir skatāmi 16 asamblāžas tehnikā veidoti darbi (50cm X 50cm).

Aija Bley ir Latvijā dzīvojoša starpdisciplināra māksliniece, kas savā radošajā procesā visbiežāk strādā ar video, fotogrāfiju, grafiku, performanci u.c. Šobrīd strādā par docenti un mākslas pedagogu dažādās Latvijas skolās. Ieguvusi Mākslas maģistra grādu absolvējot vizuālās komunikācijas (2019)  un grafikas mākslas (2022) nodaļas “Latvijas Mākslas akadēmijā”.

Izstāde ir apskatāma katru dienu no plkst. 9.00-17.00 Jaunmoku pils muzeja ieejas maksas ietvaros.

Atzīmējot literāta un ornitologa Jāņa Baltvilka 80 gadu jubileju, no 24. jūlija līdz 29.augustam, Jaunmoku pils Torņa zālē apskatāma biedrības “Baltā vilka takas” veidotā foto ekspozīcija “Brīvs kā putns gaisā”.

 Ekspozīcija veidota ar J. Baltvilka dzejas un miniatūru citātiem, kuriem savas fotogrāfijas ir veltījuši fotogrāfi : Baiba Dālberga /Rūjiena/, Armands Majevskis /Rīga/, Ruslans Matrozis /Rīga/, Andris Poišs/Smārde/  un Sandris Rabkevičs /Milzkalne/

Uz mežiem, purviem gribas ļoti,

No neiešanas kājas tirpst.

Varbūt, ka tu to nesaproti,

Uz mežiem, purviem gribas ļoti,

Uz mežiem, kas ir izgreznoti

Ar putniem, kuri čiepst un svirpst.

Uz mežiem , purviem gribas ļoti.

No neiešanas kājas tirpst.

Jānis Baltvilks bija ornitologs un dabas pētnieks, kā arī izcils bērnu dzejnieks. Viņa kā autora arsenālā bija no latviešu un lietuviešu folkloras aizgūtas fonētiskās spēles, visdažādāko skaņu atdarinājumi. Tās atspoguļojās arī viņa skaitāmpantos, alfabēta dzejoļos un mīklās.

J.Baltvilka dzejoļi nes sevī unikālu vēstījumu – dabas vienkāršība , skaidrība un tīrība sasaucas ar bērna dvēseles dzidrumu , kuru saglabājot sevī, mēs varam saglabāt un kopt to morālo šķautni , kas ļauj būt brīviem  cilvēkiem, kas ar saudzību un cieņu izturas pret visu  dzīvo. J.Baltvilks bija padomju varai neērts literāts, kuru VDK vairākkārt mēģināja savervēt un nemitīgi paturēja savā redzeslokā. Jāņa Baltvilka dzeja lasītāju ieved īpašā garīgā telpā, kurā lakoniski un trāpīgi parādīta   saistība starp dabas norisēm , cilvēka vietu dabā un tai raksturīgs ētisks maksimālisms savienojumā ar dabas pētnieka skatījumu savdabību, izteiksmes lakonisms.

J.Baltvilks bijis arī Latvijas Ornitoloģijas Biedrības dibinātājs.

Jaunmoku pilī apskatāmas jaunas izstādes – Ziemeļlatgales austās segas ar izšūtiem ziediem “Čošnī deči” un izstāde “Sakrālais Tevī un apkārt” – vecticībniekiem un pareizticīgajiem piederoši priekšmeti.

Pils Torņu zālē izstādē “Čošnī deči” apskatāmas Ziemeļlatgales austās melnās segas ar izšūtiem, ielasītiem krāsainiem un spilgtiem ziediem jeb kā Latgalē tās sauca – čošnī deči. Segas auda sviru vai trizuļu stellēs, dubultnītīs, velkos liekot trīskārtīgu linu. Audos vienkārtīga vilna. Ziedus izšuva ar krāsainiem vilnas diegiem kātu, bārkšu vai krustdūrienā. Lielākoties šādas segas darināja jaunas meitas un sievas. Segas lika pie sienas, klāja uz gultas. Bēru gadījumā piesedza sienu, kur novietoja zārku. Segas austas laikā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 60. gadiem. Tās aptver Baltinavas, Šķilbēnu un Tilžas pagastus.  Vecākās segas 19./20. gadsimta mijā darinājusi  dzejnieka Ontana Slišāna vecāmāte Šķilbēnu pagasta Zeļču ciemā. Vairums segu nāk no Baltinavas muzeja krājuma, kā arī no Anneles Slišānes privātkolekcijas un Tilžas tautas nama.

Izstāde Jaunmoku pils Freimaņa zālē “Sakrālais Tevī un apkārt” vēsta par latgalieti – katoli un garīgajām dimensijām viņam apkārt. Izstādē apskatāmi katoļiem, staroveriem jeb vecticībniekiem un pareizticīgajiem piederoši priekšmeti, gadsimtiem glabātas vērtības – lūgšanu grāmatas, svētbildes, ikonas un citi garīgās dzīves atribūti. Ticība caurauda latgalieša ikdienu. Krusta zīme un lūgšanas pirms jebkura nozīmīga notikuma, svarīga darba. Svētdienā mērojams ceļš uz baznīcu – dievkalpojumu ar labāko tērpu mugurā. Mājās Dievam atvēlētais stūris pārklāts ar visglītāk darināto sedziņu, svētbildēm, svecēm un ziediem. Dieva dziesmas pie Ziemassvētku galda,  Dvēseļu dienās, kristībās un dziedājumi gandrīz nedēļas garumā katru vakaru par aizgājēja dvēseli. Tik vienkārši, viegli un paļāvīgi Dievam. 13. gadsimtā latgaļu zemēs no Rietumiem ienāca  katoļticība, lai savītos ar vietējo pasaules redzējumu un paliktu cilvēku dzīvēs, ikdienā, mākslā un tradīcijās. Izstādē aplūkojamie priekšmeti turpina pildīt savas funkcijas arī katoļu vidū.  Staroveri, bēgdami no patriarha Nikona reformām (ap 1653. gadu), ieradās ar iedzīvi, ģimenēm un ticību arī Latvijas teritorijā,  ar laiku veidojot vienu no lielākajām vecticībnieku diasporām. Izstādē skatāmi  priekšmeti no Jeļenas Fjodorovas (dzimusi Grozova) privātkolekcijas. Lietoti Viļānu pusē, kur savulaik bija izveidojusies liela vecticībnieku kolonija. Pareizticīgie – nedaudz atvērtāki, bet stingri turējās savā reliģiskajā kopienā, ikdienā vien satiekoties uz ceļa, ielas, tirgū vai iegriežoties pie kāda amata pratēja,  bet citādi katrs gāja uz savu dievnamu, ņēma sievas tikai savas reliģiskās grupas ietvaros. Tāpat mirušos apglabāja katrs savās kapsētās. 18. gadsimtā pareizticība sāka būt iemesls, kura dēļ bija iespējams iegūt tik ļoti kāroto zemi. Ierēdniecība, armija arī veicināja pareizticīgo skaita palielināšanos. Pagastu  centros netālu no katoļu dievnamiem sāka celties arī pareizticīgo baznīcu kupoli. Kristāmkleita, ikonas, garīgā literatūra, eļlas, vīraki, svētītā ūdens trauks, dievlūdzēju galvas segas nāk no M. Prokofjevas ģimenes, kuras saknes ir Balvu novadā.

Izstāžu “Čošnī deči” un “Sakrālais Tevī un apkārt” apskate būs pieejama pils muzeja apmeklējuma ietvaros katru dienu līdz augusta vidum no plkst. 9.00 līdz 19.00.

Izstādē “Medību munīcija” Jaunmoku pils 2. stāvā apskatāmi 35 ar medībām saistīti priekšmeti.

Izstādītie priekšmeti, kurus šī gada sākumā dāvināja novadnieks Jānis Brizga, lietoti Tumes pagastā laikā no 1960. līdz 1990. gadiem. To vidū ir pulvera stampas, šaujampulvera kārbas, pulvera iegrābjamie kausiņi, svariņi pulvera svēršanai, kā arī virkne atsvariņu precīza pulvera daudzuma noteikšanai.

Savulaik mednieks pats ieguldīja lielu darbu, lai sagatavotu patronas. Šī uzdevuma veikšanai izmantoja voiloka gabaliņu izspiedējus, patronu valcējamos un preses noteikta kalibra bisei, lodes, skrotis, prapjus, caurulītes un citus priekšmetus. Ar kalibratoru kalibrēja izmēru patronai  un nogludināja čaulu. No mednieka tas prasīja zināšanas, prasmi un lielu pieredzi, jo citādi medības varēja nebūt arī pietiekami veiksmīgas.

Ieejas maksa muzejā:

• pieaugušajiem EUR 5.00
• skolēniem, pensionāriem, mežsaimniecības studentiem EUR 3.00;
• personām ar invaliditāti:  II, III grupa EUR 3.00;
• Ģimenēm (2 pieaug. +1 skol., 2 pieaug. + 2 skol., 1 pieaug. +3 skol.) EUR 12.00

Latvijas Goda ģimenes apliecības “3+ Ģimenes karte” īpašniekiem, LT (Šeimos kortelė) vai EST (Perekaart) ģimenes kartes īpašniekiem tiks piemērota 20% atlaide ieejas maksai. Iegādājoties biļeti e-veikalā (Lai piemērotu “3+ Ģimenes karte” īpašnieku atlaidi, nākamajā solī  ievadiet atlaižu kods:  3+KARTE), ierodoties būs jāuzrāda derīga ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”, Šeimos kortelė vai Perekaart. 

Bezmaksas muzeja un teritorijas apmeklējum ( uzrādot statusu apliecinošu dokumentu):  

• bērniem līdz septiņu gadu vecumam;
• personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I grupas invaliditāti un vienai personai, kas pavada viņu;
• krīzes centra un internātskolas audzēkņiem, kā arī bērniem, kas ievietoti sociālās rehabilitācijas centrā, un pavadošajām personām (viens pedagogs vai viena persona uz 10 bērniem vai audzēkņiem);
• grupu vadītājiem (2 personām), ja grupā 15 un vairāk cilvēku; 
• Latvijas muzeju darbiniekiem un ICOM biedriem.

Biļetes iegādājamas Jaunmoku pils mājas lapā vai Informācijas centra kasē. 

Jaunmoku pils Freimaņa zālē apskatāma izstāde “Maksā ragā”, kuras kolekcijā nozīmīgu daļu veido monētas un naudas zīmes, kuras bijušas apgrozībā Latvijas teritorijā.

Izstādē apskatāmas vara, sudraba sakausējuma un sudraba monētas, kā arī valsts kredītbiļetes jeb papīra nauda (kopā 57 vienības). Tā izlaista laikā no 1875. gada līdz 1913. gadam Krievijā un aptver Aleksandra II (1855-1881), Aleksandra III (1881-1894) un Nikolaja II (1894-1917) laiku. Pastāvējusi Latvijas teritorijā kā maksāšanas līdzeklis 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā.

Interesanti, ka 19. gadsimta sākumā Krievijā no lielo sudraba monētu aversa pazuda valdnieku portrets, bet 19. gadsimta beigās atkal atgriezās. Sīko sudraba monētu veids sevišķi nemainījās līdz pat 1917. gadam. Vara monētām notika regulāras svara izmaiņas.

1839. līdz 1943. gadā Krievijas finanšu ministrs Jegors Kankrins realizēja naudas reformu un pirmo papīra naudu nomainīja valsts kredīta biļetes ar fiksētu sudraba un zelta ekvivalentu. Ar dažādu dizainu tās emitēja līdz 1918. gadam.

19. gadsimta 90. gados realizētā reforma paredzēja brīvu papīrnaudas apmaiņu pret zelta monētām.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Kuldīgas novada muzeju. Tā apskatāma muzeja apmeklējuma ietvaros līdz jūnija sākumam un ir iekļauta muzeja ieejas biļetē.

Tiekamies Jaunmoku pilī!