Kategorija: Izstāde

Jaunmoku pils Freimaņa zālē no 24. janvāra līdz 31.martam būs apskatāma īpaša izstāde, kas piedāvā iespēju apskatīt vairāk nekā simts gadu vecas ķemmes no Rīgas frizieres un stilistes Olgas Ceļigorovas privātās kolekcijas.

Izstāde nosaukta pēc rindiņas no Latviešu tautas dziesmas: “Dzeguzīt, dzeguzīt, atdod meitām suseklīt!” un tā apmeklētājiem sniegs iespēju izprast ķemmes kā vēsturiska, estētiska un praktiska objektu vērtību. Kolekcijā ietvertas vairāk nekā 150 ķemmes, kas atspoguļo dažādu laikmetu, stilu un materiālu izvēli. Ķemmes, kas ir vairāk nekā simts gadu vecas, ir izgatavotas no sudraba, rotātas ar gravējumiem un iniciāļiem, roku izšuvumiem, apgleznotām virsmām un kaltētiem augiem, kā arī ceļojumu ķemmes ar nesalaužamiem spoguļiem. Kolekcijā ietvertas ķemmes ne tikai no koka, metāla un plastmasas, bet arī no trauslās pirmās plastmasas, kas var plaisāt, atgādinot par šo materiālu vēsturi.

Olga Ceļigorova stāsta, ka viņas interese par antīkām ķemmēm sākusies pirms aptuveni 15 gadiem, kad draudzene, slavenā radio vadītāja Ilona Jahimoviča, uzdāvināja ķemmi. Kopš tā brīža viņa ir kļuvusi par dedzīgu ķemmju kolekcionāri, apmeklējot krāmu tirgus visā Eiropā, tostarp Madridē, kur lielākie tirgi sniedz elpu aizraujošu pieredzi. Kolekcijā atrodas ap 200 ķemmēm, un to vērtība svārstās no dažiem eiro līdz pat simtiem. Dārgākās ir sudraba ķemmes, kuru iegāde krāmu tirgos bieži vien ir izaicinājums, kas ietver ne tikai meklēšanu, bet arī nopietnu kaulēšanos.

Izstāde piedāvā iespēju iepazīt matu ķemmēšanas vēsturi, kur pirmās ķemmes datētas ar akmens laikmetu, kad tās tika izgatavotas no zivju skeletiem. Šie objekti bija ne tikai ikdienas lietojamie priekšmeti, bet arī skaistumkopšanas līdzekļi, kas dekorēja cilvēkus un palika matos.

Izstāde Jaunmoku pils Freimaņa zālē ir apskatāma no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 muzeja apmeklējuma ietvaros no 24. janvāra līdz 31. martam.

Uz tikšanos Jaunmoku pilī!

No 13. decembra līdz 23. janvārim Jaunmoku pils viesiem būs unikāla iespēja piedzīvot Latvijas stikla mākslas izcilību – apmeklēt izstādi “Līvāni = stikls”, kur neliela ekspozīcija ir skatāma Jaunmoku pils Freimaņa zālē. Izstāde piedāvā izcilus darbus no Līvānu stikla un amatniecības centra, kuru radījis ilggadējais stikla pūšanas meistars Aleksandrs Logvins ar mācekļiem.

Līvāni ir stikla pūšanas tradīciju glabātāji un turpinātāji. Kad piemin Līvānus, daudziem tie asociējas ar stiklu, jo Līvānu stikla un amatniecības centrā atrodas Baltijas lielākā stikla kolekcija un darbojas stikla pūšanas darbnīca. Kopš 2016. gada Aleksandrs Logvins sākotnēji ar Valēriju Veisu, bet šobrīd ar viņa mācekli Ivaru Āboltiņu LSAC stikla pūšans darbnīcā rada jaunus stikla darbus, izmantojot gan tradicionālās, gan senās Venēcijas tehnikas, piemēram, “murrini” un “rotičelli”tehniku.

Izstādes ietvaros Jaunmoku pilī ir iespējams aplūkot Logvina izstāžu kolekcijas darbus, kas atspoguļo viņa meistara ceļu no vienkāršiem ikdienas traukiem līdz sarežģītām stikla izstrādājumiem. Par savu misiju Aleksandrs saka: “Es vēlos, lai cilvēki manus darbus lieto ikdienā, nevis novieto plauktā un aizmirst.”

LSAC darbnīca kļuvusi par ievērojamu tūrisma galamērķi Latgalē, kur Aleksandra Logvina un viņa mācekļu radītie stikla darbi priecē apmeklētājus ne tikai no  Latvijas, bet arī ārvalstīm. Šīs darbnīcas unikālā stikla pūšanas tradīcija 2020. gadā tika iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.

Jaunmoku pils viesiem izstāde “Līvāni=Stikls” ir izcila iespēja atklāt Līvānu stikla kultūras gaišumu un mirdzumu Jaunmoku pils muzeja apmeklējuma ietvaros, no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 10.00 – 18.00.

No 17. oktobra līdz 22. novembrim Jaunmoku pils Meža muzeja ekspozīcijā ir apskatāma mākslinieces Aijas Bley asamblāžas tehnikā veidotā darbu sērija “Ne putni ne zvēri”. Tajā abstrakti zvēru un putnu tēli radīti no jūras izskalotām lietām.

Šādu mākslu dēvē par “driftwood art”, kas ir populāra piejūras tautās. Senajās kultūrās šādi tēli tika izmantoti dziednieciskos rituālos un aizsardzībai pret ļaunajiem gariem.Veidojot šos darbus, Aija atgriezās pie dabas pirmavotiem, veicot rituālas pastaigas gar jūru. Šajā procesā tēli apzināti netiek veidoti, bet tie “rodas paši”, kur mākslinieks ir starpnieks starp dabas enerģiju un skatītāju. Izstādē ir skatāmi 16 asamblāžas tehnikā veidoti darbi (50cm X 50cm).

Aija Bley ir Latvijā dzīvojoša starpdisciplināra māksliniece, kas savā radošajā procesā visbiežāk strādā ar video, fotogrāfiju, grafiku, performanci u.c. Šobrīd strādā par docenti un mākslas pedagogu dažādās Latvijas skolās. Ieguvusi Mākslas maģistra grādu absolvējot vizuālās komunikācijas (2019)  un grafikas mākslas (2022) nodaļas “Latvijas Mākslas akadēmijā”.

Izstāde ir apskatāma katru dienu no plkst. 9.00-17.00 Jaunmoku pils muzeja ieejas maksas ietvaros.

Atzīmējot literāta un ornitologa Jāņa Baltvilka 80 gadu jubileju, no 24. jūlija līdz 29.augustam, Jaunmoku pils Torņa zālē apskatāma biedrības “Baltā vilka takas” veidotā foto ekspozīcija “Brīvs kā putns gaisā”.

 Ekspozīcija veidota ar J. Baltvilka dzejas un miniatūru citātiem, kuriem savas fotogrāfijas ir veltījuši fotogrāfi : Baiba Dālberga /Rūjiena/, Armands Majevskis /Rīga/, Ruslans Matrozis /Rīga/, Andris Poišs/Smārde/  un Sandris Rabkevičs /Milzkalne/

Uz mežiem, purviem gribas ļoti,

No neiešanas kājas tirpst.

Varbūt, ka tu to nesaproti,

Uz mežiem, purviem gribas ļoti,

Uz mežiem, kas ir izgreznoti

Ar putniem, kuri čiepst un svirpst.

Uz mežiem , purviem gribas ļoti.

No neiešanas kājas tirpst.

Jānis Baltvilks bija ornitologs un dabas pētnieks, kā arī izcils bērnu dzejnieks. Viņa kā autora arsenālā bija no latviešu un lietuviešu folkloras aizgūtas fonētiskās spēles, visdažādāko skaņu atdarinājumi. Tās atspoguļojās arī viņa skaitāmpantos, alfabēta dzejoļos un mīklās.

J.Baltvilka dzejoļi nes sevī unikālu vēstījumu – dabas vienkāršība , skaidrība un tīrība sasaucas ar bērna dvēseles dzidrumu , kuru saglabājot sevī, mēs varam saglabāt un kopt to morālo šķautni , kas ļauj būt brīviem  cilvēkiem, kas ar saudzību un cieņu izturas pret visu  dzīvo. J.Baltvilks bija padomju varai neērts literāts, kuru VDK vairākkārt mēģināja savervēt un nemitīgi paturēja savā redzeslokā. Jāņa Baltvilka dzeja lasītāju ieved īpašā garīgā telpā, kurā lakoniski un trāpīgi parādīta   saistība starp dabas norisēm , cilvēka vietu dabā un tai raksturīgs ētisks maksimālisms savienojumā ar dabas pētnieka skatījumu savdabību, izteiksmes lakonisms.

J.Baltvilks bijis arī Latvijas Ornitoloģijas Biedrības dibinātājs.

Jaunmoku pilī apskatāmas jaunas izstādes – Ziemeļlatgales austās segas ar izšūtiem ziediem “Čošnī deči” un izstāde “Sakrālais Tevī un apkārt” – vecticībniekiem un pareizticīgajiem piederoši priekšmeti.

Pils Torņu zālē izstādē “Čošnī deči” apskatāmas Ziemeļlatgales austās melnās segas ar izšūtiem, ielasītiem krāsainiem un spilgtiem ziediem jeb kā Latgalē tās sauca – čošnī deči. Segas auda sviru vai trizuļu stellēs, dubultnītīs, velkos liekot trīskārtīgu linu. Audos vienkārtīga vilna. Ziedus izšuva ar krāsainiem vilnas diegiem kātu, bārkšu vai krustdūrienā. Lielākoties šādas segas darināja jaunas meitas un sievas. Segas lika pie sienas, klāja uz gultas. Bēru gadījumā piesedza sienu, kur novietoja zārku. Segas austas laikā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 60. gadiem. Tās aptver Baltinavas, Šķilbēnu un Tilžas pagastus.  Vecākās segas 19./20. gadsimta mijā darinājusi  dzejnieka Ontana Slišāna vecāmāte Šķilbēnu pagasta Zeļču ciemā. Vairums segu nāk no Baltinavas muzeja krājuma, kā arī no Anneles Slišānes privātkolekcijas un Tilžas tautas nama.

Izstāde Jaunmoku pils Freimaņa zālē “Sakrālais Tevī un apkārt” vēsta par latgalieti – katoli un garīgajām dimensijām viņam apkārt. Izstādē apskatāmi katoļiem, staroveriem jeb vecticībniekiem un pareizticīgajiem piederoši priekšmeti, gadsimtiem glabātas vērtības – lūgšanu grāmatas, svētbildes, ikonas un citi garīgās dzīves atribūti. Ticība caurauda latgalieša ikdienu. Krusta zīme un lūgšanas pirms jebkura nozīmīga notikuma, svarīga darba. Svētdienā mērojams ceļš uz baznīcu – dievkalpojumu ar labāko tērpu mugurā. Mājās Dievam atvēlētais stūris pārklāts ar visglītāk darināto sedziņu, svētbildēm, svecēm un ziediem. Dieva dziesmas pie Ziemassvētku galda,  Dvēseļu dienās, kristībās un dziedājumi gandrīz nedēļas garumā katru vakaru par aizgājēja dvēseli. Tik vienkārši, viegli un paļāvīgi Dievam. 13. gadsimtā latgaļu zemēs no Rietumiem ienāca  katoļticība, lai savītos ar vietējo pasaules redzējumu un paliktu cilvēku dzīvēs, ikdienā, mākslā un tradīcijās. Izstādē aplūkojamie priekšmeti turpina pildīt savas funkcijas arī katoļu vidū.  Staroveri, bēgdami no patriarha Nikona reformām (ap 1653. gadu), ieradās ar iedzīvi, ģimenēm un ticību arī Latvijas teritorijā,  ar laiku veidojot vienu no lielākajām vecticībnieku diasporām. Izstādē skatāmi  priekšmeti no Jeļenas Fjodorovas (dzimusi Grozova) privātkolekcijas. Lietoti Viļānu pusē, kur savulaik bija izveidojusies liela vecticībnieku kolonija. Pareizticīgie – nedaudz atvērtāki, bet stingri turējās savā reliģiskajā kopienā, ikdienā vien satiekoties uz ceļa, ielas, tirgū vai iegriežoties pie kāda amata pratēja,  bet citādi katrs gāja uz savu dievnamu, ņēma sievas tikai savas reliģiskās grupas ietvaros. Tāpat mirušos apglabāja katrs savās kapsētās. 18. gadsimtā pareizticība sāka būt iemesls, kura dēļ bija iespējams iegūt tik ļoti kāroto zemi. Ierēdniecība, armija arī veicināja pareizticīgo skaita palielināšanos. Pagastu  centros netālu no katoļu dievnamiem sāka celties arī pareizticīgo baznīcu kupoli. Kristāmkleita, ikonas, garīgā literatūra, eļlas, vīraki, svētītā ūdens trauks, dievlūdzēju galvas segas nāk no M. Prokofjevas ģimenes, kuras saknes ir Balvu novadā.

Izstāžu “Čošnī deči” un “Sakrālais Tevī un apkārt” apskate būs pieejama pils muzeja apmeklējuma ietvaros katru dienu līdz augusta vidum no plkst. 9.00 līdz 19.00.