Jaunmoku pilī apskatāmas jaunas izstādes – Ziemeļlatgales austās segas ar izšūtiem ziediem “Čošnī deči” un izstāde “Sakrālais Tevī un apkārt” – vecticībniekiem un pareizticīgajiem piederoši priekšmeti.
Pils Torņu zālē izstādē “Čošnī deči” apskatāmas Ziemeļlatgales austās melnās segas ar izšūtiem, ielasītiem krāsainiem un spilgtiem ziediem jeb kā Latgalē tās sauca – čošnī deči. Segas auda sviru vai trizuļu stellēs, dubultnītīs, velkos liekot trīskārtīgu linu. Audos vienkārtīga vilna. Ziedus izšuva ar krāsainiem vilnas diegiem kātu, bārkšu vai krustdūrienā. Lielākoties šādas segas darināja jaunas meitas un sievas. Segas lika pie sienas, klāja uz gultas. Bēru gadījumā piesedza sienu, kur novietoja zārku. Segas austas laikā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 60. gadiem. Tās aptver Baltinavas, Šķilbēnu un Tilžas pagastus. Vecākās segas 19./20. gadsimta mijā darinājusi dzejnieka Ontana Slišāna vecāmāte Šķilbēnu pagasta Zeļču ciemā. Vairums segu nāk no Baltinavas muzeja krājuma, kā arī no Anneles Slišānes privātkolekcijas un Tilžas tautas nama.
Izstāde Jaunmoku pils Freimaņa zālē “Sakrālais Tevī un apkārt” vēsta par latgalieti – katoli un garīgajām dimensijām viņam apkārt. Izstādē apskatāmi katoļiem, staroveriem jeb vecticībniekiem un pareizticīgajiem piederoši priekšmeti, gadsimtiem glabātas vērtības – lūgšanu grāmatas, svētbildes, ikonas un citi garīgās dzīves atribūti. Ticība caurauda latgalieša ikdienu. Krusta zīme un lūgšanas pirms jebkura nozīmīga notikuma, svarīga darba. Svētdienā mērojams ceļš uz baznīcu – dievkalpojumu ar labāko tērpu mugurā. Mājās Dievam atvēlētais stūris pārklāts ar visglītāk darināto sedziņu, svētbildēm, svecēm un ziediem. Dieva dziesmas pie Ziemassvētku galda, Dvēseļu dienās, kristībās un dziedājumi gandrīz nedēļas garumā katru vakaru par aizgājēja dvēseli. Tik vienkārši, viegli un paļāvīgi Dievam. 13. gadsimtā latgaļu zemēs no Rietumiem ienāca katoļticība, lai savītos ar vietējo pasaules redzējumu un paliktu cilvēku dzīvēs, ikdienā, mākslā un tradīcijās. Izstādē aplūkojamie priekšmeti turpina pildīt savas funkcijas arī katoļu vidū. Staroveri, bēgdami no patriarha Nikona reformām (ap 1653. gadu), ieradās ar iedzīvi, ģimenēm un ticību arī Latvijas teritorijā, ar laiku veidojot vienu no lielākajām vecticībnieku diasporām. Izstādē skatāmi priekšmeti no Jeļenas Fjodorovas (dzimusi Grozova) privātkolekcijas. Lietoti Viļānu pusē, kur savulaik bija izveidojusies liela vecticībnieku kolonija. Pareizticīgie – nedaudz atvērtāki, bet stingri turējās savā reliģiskajā kopienā, ikdienā vien satiekoties uz ceļa, ielas, tirgū vai iegriežoties pie kāda amata pratēja, bet citādi katrs gāja uz savu dievnamu, ņēma sievas tikai savas reliģiskās grupas ietvaros. Tāpat mirušos apglabāja katrs savās kapsētās. 18. gadsimtā pareizticība sāka būt iemesls, kura dēļ bija iespējams iegūt tik ļoti kāroto zemi. Ierēdniecība, armija arī veicināja pareizticīgo skaita palielināšanos. Pagastu centros netālu no katoļu dievnamiem sāka celties arī pareizticīgo baznīcu kupoli. Kristāmkleita, ikonas, garīgā literatūra, eļlas, vīraki, svētītā ūdens trauks, dievlūdzēju galvas segas nāk no M. Prokofjevas ģimenes, kuras saknes ir Balvu novadā.
Izstāžu “Čošnī deči” un “Sakrālais Tevī un apkārt” apskate būs pieejama pils muzeja apmeklējuma ietvaros katru dienu līdz augusta vidum no plkst. 9.00 līdz 19.00.