Aktuālās izstādes pilī un parkā
Senā podiņu krāsns
Ienākot pa pils parādes ieeju, skatam paveras pils lielākais lepnums – unikāla 20. gadsimta sākumā izgatavota podiņu krāsns, kas darināta no 130 podiņiem ar uzgleznotiem 50 dažādiem Rīgas un Jūrmalas skatiem. Tā bijusi dāvana Džordžam Armitstedam, tā brīža pilsētas galvai Rīgas 700 gadu jubilejā.
Jūgendstila interjera un vēstures ekspozīcijas
Baltajai zālei raksturīgi plaši logi un izeja uz verandu, baltais kamīns un klavieres sniedz romantisku sajūtu. Padomju varas gados tā tika izmantota tautas nama un kinozāles vajadzībām. Šodien tā atkal atguvusi savu sākotnējo izskatu, un šai zālē uz pirmo valsi tiek aicināti jaunlaulātie.
Sarkanā zāle reiz bija pils pirmo īpašnieku ēdamzāle. Ap masīvo koka galdu vakaros pulcējās visa ģimene un ēdienu no virtuves, kas atradās cokola stāvā, piegādāja ar īpašu liftu. To, ka pils celta tieši medību vajadzībām, atgādina medību trofejas pie sienas.
Tējas salons iekārtots mierīgos pasteļtoņos, kas rada vajadzīgo noskaņu nesteidzīgai atpūtai un domu sakārtošanai. Vieta, kur tiek pasniegta “Angļu tēja”.
Pateicoties tumšajiem toņiem tapešu un audumu rakstos, jūtama muižas īpašnieka nopietnība darbos un stingrība lēmumos.
Īsti romantiska vieta sievišķīgām sarunām. Smalkā spoguļvitrīna, elegantie postamenti un kamīns piešķir telpai vieglumu, bet romantiskajās pils mēbelēs rotaļīgi spēlējas dabas motīvi. Telpas noskaņa vedina domās aizklīst muižas laikos.
Salons iekārtots pils cēlāja Džordža Armitsteda (1847-1912) piemiņai un iepazīstina apmeklētājus ar izcilākā Rīgas pilsētas galvas dzimtu, dzīvi un darbu. Tajā godam izstādītas Armitstedu dzimtas lietas: Džordža Armitsteda un viņa kundzes Sesilas (dz. Pichlau), kā arī tēva Džona Viljama Armitsteda un vectēva Džordža Armitsteda portreti, ceļojuma koferis, sofa un zilais izšūtais spilventiņš.
Meža ekspozīcijas
Meža muzejs aicina izbaudīt meža burvību un interaktīvā veidā apskatīt dažādas ekspozīcijas, kas vēsta par Latvijas mežu dzīvo dabu- koku sugām, dzīvniekiem, dabā notiekošajiem procesiem. Ekspozīcijā iespējams apskatīt izbāžņus, iepazīt dzīvnieku un putnu balsis, aptaustīt kažoku paraudziņus un atpazīt zvēru pēdu nospiedumus, izzināt putnēnu šķilšanās procesu, izprast medību procesa nozīmi.
Pastāvīgajā ekspozīcijā var iepazīties ar meža apsaimniekošanu saistītiem darbiem 20.gadsimtā: meža atjaunošanu jeb ierīcību, tā kopšanu, izstrādi, pārvaldību un meža tehniku. Ekspozīcijā izmantots darba rīku un fotomateriālu klāsts no Jaunmoku pils muzeja, Kazdangas pils (Boju meža muzeja), AS “Latvijas valsts meži” un privātpersonu arhīviem, kā arī par mežsaimniecības vēstures tēmu pieejamās publikācijas un Andra Eglīša fotogrāfijas.
Tiem, kuri aizraujas ar medību tēmu, būs interesanti apskatīt izstādi Pils tornī „Ne pūkas, ne spalvas”. Tā iepazīstina ar 20.gadsimta pirmās puses medību lietām. Šaujamieroču kolekciju un populārāko tā laika medību suņu attēlus var apskatīt pils torņa pirmajā platformā, nākamajā – medību ainas senajās fotogrāfijās.
Atvērtā krājuma ekspozīcija
Lielizmēra priekšmetu ekspozīcija “Zirgvilkmes meža darbarīki atvērtajā krājumā” izvietota kompleksa saimniecības ēkā. Tā saturiski papildina pils 2.stāvā esošo “Meža apsaimniekošanas” ekspozīciju, sniedzot plašāku skatījumu uz meža apsaimniekošanas procesiem 20. gadsimtā.
Tajā apskatāmi tādi priekšmeti no Jaunmoku muzeja un sadarbības partneru krājumiem kā meža arkli, ecēšas, medību trofeju ragi u.c.
Atvērtā krājuma ekspozīciju var apskatīt muzeja publiskajos izglītojošajos pasākumos, vienojoties ar muzeju par tā apskati, kā arī skolēnu auditorijas muzejpedagoģiskās programmas “mammmadaba” ietvaros.
Papildus apskatei var vērot meža darbu paraugdemonstrējumus koku stādīšanā un kokmateriālu zāģēšanā, kā arī ir iespēja to izmēģināt pašam apmeklētājam.
Kultūrvēstures un mākslas izstādes
Lai uzkāptu aptuveni 20 metru augstajā pils tornī, no kura paveras plašs skats uz Jaunmoku apkārtni, jāpieveic daži desmiti pakāpienu. Lai kāpšana būtu saistošāka, tornī izvietotas ekspozīcijas par medību tēmām.
Tam grūti noticēt, bet ne vienmēr pils ir bijusi pienācīgi apsaimniekota un aristokrātiska. Padomju varas laikos, kad pilī bija izmitinātas 20 ģimenes, ēka bija pārvērsta līdz nepazīšanai un atradās uz sabrukuma robežas. To, kā pils no guļošas Ērkšķrozītes tomēr kļuva par Princesi, iespējams uzzināt ekspozīcijā par Jaunmoku pils kompleksa restaurāciju un attīstību no 1974.gada līdz šodienai.
Torņa zālē mākslas un kultūrvēstures izstādes tiek mainītas katru sezonu, bet nemainīga ir sudraba etviju kolekcija ar medību tematiku. Torņa zāles lielums un izvietojums ir ļoti piemērots dažādu nelielu svētku, semināru vai sapulču organizēšanai.
Kolonnu zāle atrodas muižas ēkas – senā zirgu staļļa pamatstāvā. Plašās un gaišās telpas griestus balsta slaidas čuguna kolonnas. Kolonnu zāle ir lielākā telpa Jaunmoku pils kompleksā, taču to ir iespējams sadalīt divās daļās ar aizkaru vai skaņu izolējošās sienas palīdzību. Šajā zālē regulāri tiek izstādītas arī dažādas mākslas un kultūrvēstures izstādes.
Rezervē ekskursijas
Muzejs
Klientu atsauksmes
Dāvanu karte
Meklē ideju dāvanai? Esi apjucis no plašā piedāvājuma? Iegādājies dāvanu karti un ļauj saņēmējam pašam izvēlēties ko piedzīvot un sajust Jaunmoku pilī!
Dāvanu karti piedāvājam iegādāties elektroniskajā versijā mūsu internetveikalā vai drukātā versijā, saņemot to pa pastu vai uz vietas Jaunmoku pils Informācijas stendā.