Jaunmoku pils celta neogotiskā stila formās ar jūgendstila elementiem. Pils būvēta 1901. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa (1858-1945) projekta kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda (1847-1912) medību pils.
Džordžs Armitsteds Jaunmoku pilī saimniekoja līdz 1904. gadam, bet pēc tēva nāves saimniecību pārdeva Brinkenu dzimtai.
No 1910. līdz 1918. gadam Jaunmoku muiža piederēja fon Ungernu-Šternbergu dzimtai, savukārt 1918. gadā muižu savā īpašumā ieguva vācu izcelsmes lauksaimnieka Vilhelma Freimaņa ģimene. 1920. gadā pirms Agrārās reformas Jaunmoku muiža (1394 ha) tika sadalīta, bet 1929.gadā muižas centrs pārdots Rīgas pašvaldības Slimokasei, kas šeit ierīkoja bērnu sanatoriju un atpūtas namu “Cīrulīši”.
Otrā Pasaules kara laikā pili izmantoja gan krievu, gan vācu armija. Kara sākumā pilī bija iekārtota krievu seržantu skola, tad vācu raidstacija, bet kara beigu posmā – vācu kara hospitālis.
Pēckara gados pilī bija ierīkots veikals, kantoru telpas, klubs un dzīvokļi. Nama apsaimniekotājiem nerūpējoties par ēkas tehnisko stāvokli, sešdesmito gadu beigās tā bija uz sabrukšanas robežas. 1974.gadā jau daļēji sabrukusī pils nonāca LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pārziņā. Sākās pils atjaunošana, kas ilga vairāk nekā 20 gadus.
No 1992. gada pils apsaimniekotājs ir Valsts medību saimniecība un no 2000. gada – valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”.
Arī tagad turpinās pils un apkārtnes labiekārtošanas darbi. To mērķis panākt, lai Jaunmokas kļūtu par vienu no sakoptiem Latvijas valsts tūrisma un kultūras objektiem ar plašu piedāvājumu dažādām mēŗķauditorijām.
Uzdevums!
Aplūko pils ēku no visām pusēm un saskaiti, cik skursteņu un dekoratīvu tornīšu ir uz pils jumta!